Iedomājieties uz mirkli, ka jums tiek piedāvāta iespēja spēlēt pavisam jauna veida virtuālās realitātes lomu spēli.
Spēlē jūs sākat būtībā kā embrijs, un kādu dienu piedzimstat. Jūs neatceraties neko no šīs realitātes, un tādējādi jūs arī nezināt neko, kad sākat savu jauno dzīvi spēlē. Pakāpeniski jūs spēlējat kā jauns cilvēks un beigu beigās kļūstat par pieaugušo. Spēle jums šķiet pilnīgi reāla, un jūs izdzīvojat pilnvērtīgu un notikumiem bagātu dzīvi, līdz jūs nomirstat.
Jūs to zināt vēl pirms sākat spēlēt. Jūs saprotat, ka piedzimstat pavisam jaunai dzīvei spēlē, pilnībā neapzinoties, ka tā ir spēle un kas atrodas ārpus tās.
Jūs arī apzināties, ka spēles laikā jūs nekad nevarat atklāt savas esības patieso dabu. Tikai tad, kad jūsu dzīve spēlē beidzas, jūs atgriežaties pie sava ķermeņa šajā realitātē, un atceraties visu, ko pašlaik zināt, kā arī visu, ko esi pieredzējis spēlē.
Jūs it sevišķi apzināties, ka kamēr esat spēlē, jūs esat faktiski komā šajā realitātē. Jūsu īstais ķermenis guļ gultā, savienots ar spēli caur tiešu smadzeņu-datora saskarni, un jūs neuztverat neko, kas notiek jūsu ķermenī vai ap to. Tikmēr jūsu ķermenis spēlē šķiet tikpat īsts, kā cilvēka ķermenis var būt.
Laiks spēlē paiet ātrāk nekā šeit, taču tipiska spēle tomēr ilgst pietiekami ilgi mūsu laikā, lai jūsu ķermenis šeit tiktu barots, vingrināts un uzturēts jūsu vietā, lai tas lieki nenovājinātos vai nesaslimtu spēles laikā. Tomēr jūs nevarat būt saziņā ar saviem ģimenes locekļiem vai draugiem, kas dzīvo šeit, spēles laikā.
Iespējams, daži no jūsu ģimenes vai draugiem arī piedalās spēlē, jo tā ir mūsdienu vairāku spēlētāju spēle.
Protams, spēlē jūs viņus neatpazīstiet, tāpat kā viņi neatpazīst jūs, jo neviens no jums neatceras kaut ko no savas īstās dzīves. Katrs no jums dzīvo pavisam jaunu dzīvi, kas varbūt ļoti atšķiras no jūsu sākotnējām dzīvēm.
Tomēr, iespējams, jūs iepazīstaties spēlē, un pēc atgriešanās šajā realitātē jūs varat salīdzināt savas pieredzes un pārdomas. Varbūt jūs arī satiksiet jaunus cilvēkus spēlē, ar kuriem varbūt izveidosiet draudzības arī pēc spēles beigām.
Daudzi no mums, iespējams, izmēģinātu šādu spēli, it īpaši ja mūsu dzīves situācija to atļauj. Daudzi no mums droši vien vēlētos spēlēt spēli vairākas reizes, bet īstā dzīve tomēr būtu šeit.
Tomēr, papildus mūsu īstajai dzīvei šeit, mēs varētu spēlē izdzīvot desmitiem vai pat simtiem jaunu un nošķirtu dzīvju, kas varētu notikt dažādos laikos un pasaules malās. Dzīvju sākuma punkti spēlē varētu būt ļoti atšķirīgi - vienā dzīvē kāds varētu būt nabags un atstumts mūsdienu Rietumos, citā bagāts un piepildīts senajā Romā, vēl citā pirāts atklājumu laikmetā Karību jūrā un tā tālāk.
Spēles pasaule tādā veidā varētu būt vēsturiska mūsu pašu pasaules simulācija, varbūt sākoties cilvēces rītā vai pat vēl agrāk, pat visuma sākumā. Varbūt pirms cilvēces rašanās mēs spēlējām kā citas dzīvības formas, un varbūt dažreiz mēs to darām arī šodien. Attīstoties spēles pasaulei, iespējams, mēs varētu spēlēt arī kā mākslīgais intelekts un roboti, ja tiem attīstītos spēja nēsāt mūsu apziņu spēlē.
Ja jūs spēlētu šādu spēli, kā jūs vēlētos to spēlēt? Vai jums būtu kāds personīgs iemesls vai mērķis vispār sākt spēli, kas jums vēlētos panāk? Vai tikai izklaides dēļ, vai arī kaut ko dziļāku?
Turklāt, kā jūs vēlētos ietekmēt savu vidi spēlē, zinot, ka esat spēlē, un tā ir vienīgā realitāte, ko pazīstat? Vai jūs censtos piedzīvot savu labumu, nerūpējoties par citiem, domādams, ka tas ir tikai spēle, kaut gan spēlē jūs to nepazināties?
Vai arī jūs vēlaties, ka pēc labi nodzīvotas dzīves jūs atstātu aiz sevis spēli, kurā vēlētos atgriezties dzīvot citu, atšķirīgu dzīvi? Un kas būtu patīkama arī citiem?
Ja mums izdotos izveidot šādu spēli, mūsu realitāte kļūtu par Arkhe - pamatu jaunai simulētai realitātei vai vairākām tādām, jo simulācijas un realitātes vienīgā atšķirība ir, vai to aplūko no iekšpuses vai ārpuses.
Un ja mums tiešām izdodas izveidot šādu spēli, mums nav iemesla šaubīties, vai mēs tieši šobrīd nedzīvojam šādā spēlē.
Esi apzinīgs un klātesošs šajā iespējā, kā arī šajā pašreizējā mirklī, šeit un tagad, kur un kad tas pats būs.